19 augustā Latvijai strauji tuvojas anticiklons, un jau ceturtdienas rītā ,20 augustā tā centrs nonāca virs Kurzemes. Vacu meteorologijas instituts tam piešķira vārdu LINA. Šis anticiklons atnesa pilniba skaidru laiku ar lēnu ZR vēju, bet Kurzemē iestājas bezvējš. Līdz ar to iestajas sauss un skaidrs laiks ar neparasti dzidri zilam debesim bez neviena makoniša 2 dienu garumā kads nebija verojams jau kopš pavasara. Ka jau raksturigi šada bezveja un pilniba skaidra laika nakts temperaturas strauji nokrita,videji pirms ritausmas daudzviet registreti vien +2 +6 gradi,bet 5 meteostacijās austrumpusē jau registreja salnas zales virskarta! Tapat lokalas salnas vietam Vidzemē un Kurzeme.

Augusta vidū laikapstakļus parsvara noteica cikloni,laiks bija silts un lietains,bieži lietusgazes un vietam negaisi. Vienu no tadiem negaisiem izdevas sastapt pie juras,šajās bildēs to var redzet :)

Vasaras vidus 2009

Vasaras vidus ir ļoti krašņs un patikams periods,kad dabā ir visskaistaka,plaukstoša um ziedoša :) Šeit zemak var apskatit manas bildes.

Lietusgazes 2009 g. julijā

Jūlijs 2009 lidz šim ar nepastavigiem un mainigiem laikapstakļiem,parsvara ciklonu ietekme,kad dazas karstas dienas mijas ar siltam un merenam,bieži list lietus un verojami daudzi negaisi,ari stipri,ar specigam lietusgazem,zibeņošanu, krusu, veja brazmam 21-26 m/s. Negaisi un lietusgazes beidzot tiek noveroti ari Rigā,ari visai specigi,kas izraisija gan pludus,gan veja postijumus parsvara lauztu koku un lielu zaru veidā. Laikapstakļi ir interesanti un kopuma raksturigi julijam,kaut varbut šo juliju vares pieskaitit beigas pie lietainiem.

Sudrabaini mākoņi Julija 2009

Tie ir visaugstāk novietotie mākoņi Zemes atmosfērā; veidojas mezosfērā 85 (no 80 līdz 100) km augstumā (tuvu pieņemtajai kosmiskās telpas robežai) un redzami tikai tad, kad tos apspīd Saule , atrodoties zem horizonta un kad nekādus citus mākoņus tā vairs neapspīd. Dienā mākoņi nav redzami pārāk gaišās gaismas dēļ. Tie ir tik caurspīdīgi, ka dienā tiem cauri spīd ne tikai Saule, bet arī Mēness un zvaigznes .

Sudrabainie mākoņi pilnībā nav izpētīti. Cik zināms, sudrabainos mākoņus 1885 . gadā pirmoreiz novēroja britu astronoms T.V.Bekhauss, un iespējams, ka tie agrāk nav pastāvējuši. Divus gadus iepriekš - 1883 . gadā - Indonēzijā notika Krakatau vulkāna izvirdums, un tā pelni tika izsviesti augstu atmosfērā. Daudzas daļiņas nenonāca atpakaļ uz zemes un no tām veidojās sudrabainie mākoņi. Tie atmosfērā saglabājās arī turpmāk, turklāt tiek uzskatīts, ka sudrabaino mākoņu veidošanās saistīta ar metānu , kurš izdalījies atmosfērā kopš rūpnieciskās revolūcijas laikiem. Atmosfēras augšslāņos metāns pārvēršas ūdens tvaikā, kas kalpo par mākoņu saistvielu. Turklāt šķiet, ka tie sākuši izplesties. Bekhausa laikā sudrabainie mākoņi bija redzami tikai uz ziemeļiem no 50. platuma grāda, bet mūsdienās tie novēroti pat pie 40. ziemeļu platuma grāda. 1978 . gadā bija arī izteikts viedoklis, ka sudrabainie mākoņi ir tikai optiskais efekts, kurš līdzinās mirāžai . Bieži mākoņus saista ar Tunguskas meteorīta katastrofu. Pēdējie pētījumi rāda, ka iespējamais mākoņu veidošanās iemesls varētu būt kosmiskie putekļi un meteorīti, kuri tiek iznīcināti tieši šajā augstumā. Tomēr visi mēģinājumi izskaidrot mākoņu ģeogrāfisko izplatību un novērošanas laiku ir bijuši neveiksmīgi.

Sudrabainie mākoņi kalpo arī kā viens no galvenajiem informācijas avotiem par gaisa masu kustību atmosfēras augšējos slāņos.